FUTURE OF LEARNING
SHOWCASE OF FUTURES-LED THINKING IN EDUCATION
Kia Aroha College
Ngā Mātāpono o Te Ako Ararau
He kitenga hirahira tērā te tātai i ngā taura here muka tangata i waenganui i ngā Pouako, ngā ākonga, ngā whānau me te hapori whānui tonu. Ko te whai ia, kia kikī, kia hua mai he taiao e puawai ai ngā ritorito. Ki konei, kua mōhio te pouako ki ngā taketake o ngā ākonga e mārama ai tana whakamahere huarahi whakamua, tā te akonga whakakaupapa hoki i tōna ara angitu.
Hei whakatauira ake:
Tērā tētehi kaupapa nui i ara ake i te whānau o te kura, he tangihanga. He rito tonu nō te pā harakeke o te kura i mate. He whakaaro nui nō te whānau kia takotoria te tamaiti ki runga i te kura tangihia ai. Ka tere tonu te whakaāe o te ngākau o te kura. Ka whakahuihuia ngā tātai o te kura whānui. Ka whakatinanahia ngā akoranga, ngā mātauranga kei ngā kete o tēnā me tēnā. Ko te hua anō o tēnei whakatinana akoranga, he whai wheako tūturu i tēnā taiao.
Te putanga iho:
Whakarite Tangi
Whakatika whare
Whakapai
Tunu kai
Whakamanuhiri tangata/ Manaaki tangata
Kaikaranga, Kaikōrero
Waiata/ Karakia
Kapa haka/ Whakangahau
Mahea te kite i ngā mātāpono e toru i tēnei tūāhua ako ararau. Ko te tuku-ihotanga mai o te mātauranga i tētehi whakareanga ki tētehi whakareanga o roto i te pā harakeke, ka tahi. Ka rua, he whakaohooho i te pitomata o te akonga. Ka toru, kia tangata-whenuatia ngā akoranga i te ngākau o ngā rito tupu ake. Ka mutu, he mea whakakā i te taiao wānangananga mō tēnā, mō tēnā.
Ehara taku toa i te toa takitahi, he toa takitini.
Ngā akoranga whai pānga: Te Reo, Pangarau, Hangarau, Ngā Mahi-ā-Rēhia, Hauora, Pūtaiao, Tikanga-ā-iwi, Hītori Aotearoa, Hākinakina, Tikanga Māori.
Ngā Āhuatanga o Te Ako Ararau
1.1 Mokowā
I-Naianei – Tangi
Ko te tangihanga hei takiwā e whakatinanahia ai ngā akoranga katoa i ākona e ngā tamariki. Ko reira hoki whakamātauria ai tō rātou mōhio ki ngā kaupapa maha. Nō konā anō ka kounga, ka rangatira te kawe ā te tamaiti i ōna māramatanga, mōhiotanga ki aua kaupapa maha.
Ahakoa he kaupapa ohorere tēnei, arā, te hui mate, kua roa nei ngā tamariki e whakaharatau ana i ā rātou anō pūkenga whakahaere marae, pūkenga whakahaere kaupapa i roto i ā rātou tini akoranga katoa o te kura.
He wāhi hoki tēnei mokowā hei aromatawai i ngā tamariki i taua wā tonu. He karanga ohorere, he tatū wawe. I te otinga, he nui ngā hua i te puta, ā, i tutuki pai ai te kaupapa i runga i tā ngā tamariki i whakarite ai, i whakaharatau ai, i whakanui ai, i whakatinana ai i te ngākau pono.
E kore te kaiako e tāea te whakarite i te kaupapa mō te wā, heoi, e tāea ana e ia te whakarite i ngā akoranga hei hāpai i te tamaiti e rite ai ia mō te kaupapa.
1.2 Taiao Ako
Puna Ako – Āhuru Ako i raro i te marumaru o te kura
He marae, he wharekai kei te kura o Kia Aroha. Mā ngā tamariki, mō ngā tamariki me te kura whānau whānui ēnā whare.
1.3 Rautaki Whakaako
Tōpunitia katoatia te taiao ako a ngā tamariki ki ngā tautōhito o aua tūmomo mātauranga e hāngai ana. Ko te taonga o te mate tēnā, ko te whānau pani tēnā, ko te whānau o te kura tēnā, ko te hapori tēnā, ko ngā hapū me ngā iwi ēnā.
1.4 Rauemi Ako
Ko ngā rauemi ōkiko o te marae me te wharekai ērā. Ko te kawa me ngā tikanga o te marae hoki ēnā e ārahi ana i ngā tini kaupapa ka tatū iho ki runga i te marae, hui mate mai, hui ora mai. Ko tā te tamaiti mahi, he noho rumaki, he noho hei tauira i tēnei tūmahi, kia waia haere a ia, kia pūkenga haere a ia, kia mana tana tū i roto i tēnei taiao ako.
1.2 Kia Aroha College
Ngā Mātāpono o Te Ako Ararau
Hei tā te Tumuaki, ko te whakatupu i ngā Toa Mātauranga tētehi uara matua o ngā uara tekau mā rua o te kura. Mā ngā Pouako te tamaiti me ā rātou whānau e arataki. Ko te whai, me puta rite ia tamaiti ki te hāpai i ngā take whai oranga maha o te wā kia tū rangatira ai rātou i tēnei ao hurihuri.
Hei whakatauira ake:
Nō te wā i ara ake te porotū i te whenua o Ihumātao, i haere te kura ki konā noho ai, tautoko ai i te kaupapa. I a rātou i reira i noho rātou ki te whakarongo ki ngā kōrero whakapapa, ngā hītori o te whenua. I noho atu rātou ki konā mō te roanga atu o te porotū, mai i te tīmatatanga, tae noa ki tōna mutunga.
Te putanga iho:
Nohotahi ki te iwi
whanaungatanga
Kaitiakitanga
mana rangatira
mana whenua
Ko “Tangata Tiriti me te Tangata Whenua” te marau matua o te kaupeka i te wā i ara ake te porotū ki Ihumātao. Kātahi te kaupapa rangatira ko tēnā, hei kaupapa whāwhā mā ngā tamariki kia wheako i taua take tūturu o te wā. Te piko o te māhuri tērā te tupu o te rākau.
Ko te totoro ki ngā pā harakeke o ētehi atu hei mea whakawhanake i te tamaiti kia mārama haere a ia ki ngā ōritetanga me ngā rerekētanga o tangata kē, o taiao kē, o kaupapa kē i waho tata atu o tōna anō pā harakeke. Tātai tini whetu ki te rangi, tātai mano tangata ki te whenua.
Ngā akoranga whai pānga: Te Reo, Hangarau, Ngā Mahi-ā-Rēhia, Hauora, Pūtaiao, Tikanga-ā-iwi, Hītori Aotearoa, Hākinakina, Tikanga Māori.
Ngā Āhuatanga o Te Ako Ararau
1.2.1 Mokowā
I-Naianei – Porotū
Ko te porotū hei takiwā e whakaara i te akoranga “Tangata Tiriti me te Tangata Whenua” tērā e kounga ai tā te tamaiti nanao akoranga. Ko reira hoki whakawhānui ai tō rātou mōhio ki te Mana Whenua. Mā tēnā ka tau he mauri ki roto i tēnā, i tēnā tamaiti. Mauri moe, mauri oho, mauri tū, mauri ora.
Ki-Naianei – Ihumātao
E kore te kaiako e mōhio i te whānui me te whāiti o ngā take me ngā kaupapa maha ka ara ake i tētehi wāhi, heoi, e āhei ana a ia te whakahāngai i āna akoranga ki tā te tamaiti e wheako ai i konā.
1.2.2 Taiao Ako
Āhuru Ako
Ko te whenua o Ihumātao. I noho āhuru ngā tamariki i raro i te pā harakeke o Ihumātao. He pānga te whenua rā ki ētehi o ngā ākonga o te kura.
1.2.3 Rautaki Whakaako
I kotahi atu ngā tamariki ki taua whenua ia rā, ia rā tae noa ki te mutunga. Mā te nohotahi ki te tangata whenua ka ako ngā tamariki i ā rātou tikanga. Mā te tangata whenua ōna anō hītori e kōrero, ka mana te kupu i reira.
1.2.4 Rauemi Ako
Ko te haki tino rangatiratanga. Ka whakaemia ngā rauemi me ngā taputapu mō te noho hōpuni me te noho wharau, he mea mahitahi ki te iwi me te whānau. Mā tōu rourou mā taku rourou ka ora ai te iwi.